Like most websites we use cookies. If you're happy with that, just carry on as normal - otherwise to find out more click here.
   
Meklēt lapā:
Pirmā lapa   ›   Jaunumu arhīvs   ›   Divas stundas nedēļā, kas pavadītas dabā, uzlabo veselību un labsajūtu
Izdrukāt
Nosūti draugam

Divas stundas nedēļā, kas pavadītas dabā, uzlabo veselību un labsajūtu

2019.06.19
Zinātnieki turpina pierādīt, ka brīvā laika pavadīšana dabā atstāk pozitīvu ietekmi kā uz ķermeni, tā prātu. Piemēram, Japānā ir pat īpašas Meža terapijas takas, kurās var izbaudīt “dabas peldes”, lai uzlabotu veselību. Plašā pētījumā ziņots, ka laika pavadīšana zaļajās zonās “samazina risku saslimt ar 2. pakāpes diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, paildzina dzīvi, novērš priekšlaicīgu dzemdību iespēju, samazina stresu un paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī palīdz citādi”. Pētījumā noskaidrots, ka pat savas apkārtējās vides vērošana, vai tā būtu pienene, kas izspaukusies caur bruģa plaisu, vai istabas augs uz palodzes, var radīt laimes sajūtu.
Taču, par spīti neskaitāmiem pētījumiem, cik ārstu patiesībā iesaka pavadīt laiku dabā? “Ēdiet vairāk augļu un dārzeņu, nelietojiet tik daudz sāls, alkohola, vairāk vingrojiet.” Protams! Bet mēs nekad nedzirdam: “Aizejiet pasēdiet zem koka.”
Bet jaunai, apjomīgais pētījums, kas tika veikts Ekseteras Universitātē (Apvienotā Karaliste), iespējams, to mainīs. Jaunums ir tajā, ka pētnieki ir noteikuši, tā teikt, konkrētu devu, cik laika nepieciešams pavadīt dabā, lai tam būtu pozitīva ietekme.
Maģiskais skaitlis ir nedēļā vismaz divas stundas dabā – vai tas būtu pilsētas praks, mežs vai pludmale.
Pētījumā teikts, ka “cilvēki, kuri nedēļā pavada vismaz 120 minūtes dabā, biežāk ziņo par labu veselību un augstāku psiholoģisko labsajūtu, salīdzinot ar tiem, kuri nedēļas laikā dabā neiziet vispār”. Pozitīvā ietekme nebija tik liela arī tiem, kuri dabā pavadīja mazāk nekā 120 minūtes.
Pētnieki analizēja datus, kas tika iegūti no gandrīz 20 000 cilvēku Anglijā, un atklāja, ka minētā deva ir būtiska neatkarīgi no vecuma un dzimuma un efektīvi iedarbojās uz dažādu profesiju pārstāvjiem, dažādu etnisko grupu pārstāvjiem, gan uz tiem, kuri dzīvo turīgos apvidos, gan uz tiem, kuri dzīvo mazāk turīgi, kā arī uz cilvēkiem ar invaliditāti.
Vadošais pētnieks Dr. Metjū Waits (Matthew White) teica: “Tas ir vispārzināms fakts, ka iešana ārā dabā var pozitīvi ietekmēt cilvēka veselību un labsajūtu, bet līdz šim mēs nevarējām pateikt tieši, cik dabas ir nepieciešams. Lielākā daļa pētījumā fiksēto āra aktivitāšu norisa aptuveni 3 km attālumā no mājām, līdz ar to pat vietējo zaļo zonu apmeklēšana pilsētā var nākt par labu.”
Līdzautors Terijs Hartigs (Terry Hartig) no Upsalas Universitātes Zviedrijā piebilda: “Jaunais pētījums veselīga dzīvesveida piekritējiem piedāvā nozīmīgu atbalstu, ļaujot saprast, cik daudz laika ir jāpavada dabā, lai veicinātu pamata veselības un labsajūtas uzlabošanos, un šie ieteikumi līdzinās iknedēļas fizisko vingrinājumu ieteikumiem.”
Šo noteikti vajadzētu ņemt vērā ne tikai veselīga dzīvesveida piekritējiem, bet arī pilsētvides plānotājiem. Vairāk koku un zaļo zonu pilsētvidē, lūdzu!

Lasi arī:

Spring Alive 2019 is supported by

HC Group